pirmdiena, 2017. gada 1. maijs

Kā dzīvot bez kredītkartes? 2. daļa

No sākuma - pirmo daļu, un tad atpakaļ šeit!

Es pilnīgi noteikti izjūtu baudu, plānojot savus pirkumus un nospraužot savus finanšu mērķus. Izdevumu plānošanas sākumā es ieteiktu pierakstīt katru iegādāto pirkumu, katru izmaksu no bankomāta, katru dāvanu un citādi iegūtus līdzekļus. Tāpat es iesaku pierakstīt savas idejas un pat visvienkāršākās vajadzības, kas „ienāk galvā” – tas nekas, ka to amplitūda varētu, domājams, vienam cilvēkam sniegties no vates kociņiem līdz personīgās mājas iegādei. Tādējādi es iegūstu kontroli pār savām izmaksām un zināmā mērā varu kontrolētarī savu nākotni. Būs brīži, kad to noteiks augstākā vara vai liktenis - kā nu kurš to nosauks, taču nejaušībai ar šādu metodi, manuprāt, ir atvēlēta visai sīka vieta.

Esmu atteikusies no impulsīviem pirkumiem un pirkšanas iepirkšanās procesa dēļ. Te es atļauju sev mazliet paspēlēties ar savām iespējām, proti, esmu pārcēlusi iegribas uz nepieciešamo mantu sarakstu, bet pieveru acis uz šiem mazajiem meliem. Kā attaisnojumu es izmantoju to, ka manas finanšu iespējas gadu gaitā ir nedaudz augušas. Turklāt bez spēles dzīve vienkārši kļūtu sausa un neinteresanta.

Kaut gan šie plastmasas gabaliņi – kredītkartes - ir tikai nieka centu vērti, tie sniedz prestižu, īpaši, ja to uzsver banku sistēma. Sākumā es domāju, ka man jāatsakās no šī prestiža, no attieksmes, kas man vienmēr tika izrādīta bankā – ka esmu viena no izredzētajiem (visu cieņu industrijai – tas Jums izdodas joprojām). Taču, to saglabājot, es joprojām labprāt ļauju bankas darbiniekiem sniegt man prieku – man ļoti patīk apkalpošanas kultūras uzlabojumi pēdējā divdesmit gadē –, tomēr es sāku nepiekrist naudas tieksmei manipulēt ar manām sajūtām.

Rezumējot – ja tiekat pāri naudas emocionālajai piesaistei, tad visgrūtākais ir paveikts. Bezkaislīga nostāja attiecībās ar naudas varu ir atslēga uz dzīvi bez kredītiem.
--> Read more...

 

  © 2009 Deal 24 - Virszemes digitālā televīzija