trešdiena, 2016. gada 26. oktobris

Kas ir termiņuzturēšanās atļauja?

Latvijā aizvien biežāk ieplūst dažādu tautību cilvēki, kuri šeit ieradušies ar nodomu palikt. Tomēr, lai viņi šeit varētu palikt ilgstoši un dzīvot, viņiem nepieciešams noformēt dažādas uzturēšānas atļaujas. Šis process tiek ievērots ļoti daudzās pasaules valstīs, šī rīcība tiek pamatota ar drošību par savu valsti.

Termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā izsniedz Pilsonības un Migrācijas lietu pārvalde (PMLP). Pirms 2012. gada 2. aprīļa, konkrētā uzturēšanās atļauja tika ielīmēta ārzemnieka pasē, vai citā ceļošanas dokumentā, taču tagad, jau sen, ir ieviesta plastikāta karte. Šodien vairs nav nepieciešams veikt ielīmi pasē, jo pats galvenais dokuments uzturēšanās atļaujai ir tieši plastikāta karte. Šī iespēja, jeb izveidotā karte dod lielisku iespēju jebkurā brīdī pārbaudīt konkrētā ārzemnieka identitāti, jo pārbaudīt to var tiešsaistē.

Bet, kas tad īsti ir termiņuzturēšanās atļauja un kā tā tiek iegūta? Jāsāk ar to, ja uz mūsu valsti atbrauc kāds ārzemnieks, viņš šeit vēlas, piemēram dzīvot. Pirmais, kas šim cilvēkam būs jādara – jāiesniedz dokumenti par termiņuzturēšanās atļauju kā arī jāizpilda šīs konkrētās atļaujas pieteikumu. Pēc tam ieteicams doties uz vēstniecību, kura sazināsies ar Pilsonības un Migrācijas lietu pārvaldi, kur kopā tiks izskatīts konkrētais pieteikums. Ja viss noticis gludi, tad viss, kas Jums jāizdara – jānoformē pieteikums uzturēšanās atļaujas noformēšanai, ja vien tas jau nav noformēts iesniegšanas brīdī. Kad tas ir izdarīts, atliek gaidīt uzturēšanās atļaujas saņemšanu.

Lielākajā daļā gadījumu Pilsonības un Migrācijas lietu pārvaldē ārzemniekam bija jāierodas divas reizes, taču tagad konkrētajai personai ir iespēja izvēlēties ierasties Pilsonības un Migrācijas lietu pārvaldē divas vai trīs reizes, tas atkarīgs no tā vai pieteikums uzturēšanās atļaujas noformēšanai ir iesniegts tieši un konkrēti dokumentu iesniegšanas brīdī vai tikai pēc Pilsonības un Migrācijas lietu pārvaldes pieņemtā lēmuma saņemšanas. Kad visi dokumenti tiek nokārtoti, Pilsonības un Migrācijas lietu pārvalde aicina konkrēto ārzemnieku ierasties pie viņiem, lai tie iepazītos ar viņu iekšējiem noteikumiem, kā arī par tieši viņu specifisko uzturēšanās atļaujas nodaļas lēmumu, kas ir ļoti būtiski katram ārzemniekam, kas vēlas iegūt termiņuzturēšanās atļauju.
--> Read more...

piektdiena, 2016. gada 14. oktobris

Lietas, ko turīgi cilvēki dara atšķirīgi no pārējiem

Katrs cilvēks kurš nav īsti turīgs uzskata, ka tie kas ir, dzīvo pavisam citu dzīvi. Šiem cilvēkiem nav jākaro ar ikdienišķām problēmām, kas ir daudzu ikdiena. Ir uzskats ka šādi cilvēki dzīvo savu dzivi vienos priekos. Protams, tam ir zināms pamatojums, bet gluži tā tas arī nav. Ikdienas ķibeles un likstas piemeklē visus neskatoties uz to, cik naudas kontā.

Lai arī daudz ir kopīga, ir arī lietas ko turīgi cilvēki patiešām dara atšķirīgi no pārējiem. Lielisks piemērs ir ar pašu naudu. Ja naudas ir maz, tad ir jācenšas to ekonomēt un pelnīt vairāk, bet ja nauda jau ir, tā ir jāizmanto pareizi. Tieši tāpēc daudzi turīgākie cilvēki nevis vienkārši pelna un krāj, bet viņi šo naudu iegulda, viņi liek pašai naudai pelnīt vēl. Šī ir ļoti nozīmīga lieta, kas ne tik turīgiem cilvēkiem var šķist neizprotama, bet tērēt naudu pareizi ir daudz grūtāk kā tērēt to tikai tur kur vajag.
Turīgāki cilvēki izbauda dzīvi pilnvērtīgāk. Tas nenozīmē ka nauda nosaka to, kā varat baudīt dzīvi, bet ja naudas ir mazāk, pat tad ja var to atļauties, cilvēki izvēlas ietaupīt jo ir pie tā pieraduši. Turīgi cilvēki novērtē naudu, bet nebaidās to arī tērēt.

Turīgi cilvēki arī uzņemas lielākus riskus. Cilvēks kurš jau ir nopelnījis naudu, ir guvis pieredzi un zināšanas kā to darīt, mazāk baidās no jauniem izaicinājumiem. Ja naudas ir maz, mēs baidāmies to zaudēt, bet ja tās ir daudz, mēs arī baidāmies to zaudēt, bet, vairumā gadījumu, zinām ka nav iespējams uzvarēt neriskējot.

Turīgi cilvēki saskaras ar visām tām pašām vajadzībām, nepieciešamībām un problēmām kā jebkurš cits, atšķirība ir tur, ka turīgākiem cilvēkiem paveras daudzas citas iespējas kā to visu risināt un ko darīt. Atšķirības nav nemaz tik lielas un uzskats ka turīgi cilvēki dzīvo kardināli atšķirīgu dzīvi no pārējiem ir nedaudz maldīgs.
--> Read more...

Ko var nopirkt par 10 eiro?

Jautājums aktuāls gan tiem, kam ir ierobežoti līdzekļi pārtikas iegādei, gan tiem, kam jādodas ciemos, gan gadījumos, kad mēneša beigās daži eiro patiešām ir zelta vērti.

Sāksim ar pārtiku. Viens litrs piena maksā aptuveni 0,69 EUR līdz 0,85 EUR. Ģimenes baltmaize apmēram 0,36 EUR. Viena paciņa biezpiena izmaksā 0,80 EUR, pus litrs sveramā krējuma - aptuveni 1,20 EUR. Kilograms maltās gaļas maksā 3,55-4 EUR, konfektes „Vētrasputns” - 6 EUR kilogramā. 10 olas maksā aptuveni 1,55 EUR, mednieku desiņas - vidēji 4 EUR kilogramā. Kilograms kartupeļu maksā 0,40 EUR, tomāti - 3 EUR kilogramā, bet mīkstais siers „Sniega bumbas” -3,49 EUR. Tā, sastādot vienas dienas vienkāršu ēdienkarti četriem cilvēkiem, mēs samaksātu

brokastīs:

6 olas (6 x 0,16 = 0,96 EUR), mednieku desiņas 600 g (2,40 EUR);
pusdienās:

maltās gaļas kotletes 500 g (2 EUR), 1 ola kotlešu masai (0,16 EUR), ar mizu vārīti kartupeļi (0,35 EUR), tomātu salāti (1 EUR);

vakariņās:

baltmaizes grauzdiņi (0,36 EUR) ar mīksto sieru (2,50 EUR) un konfektes Vētrasputns (0,60 EUR).
Kopējā summa: 10,33 EUR. Jā, plānotais pirkums mums ir izdevies, bet, vadoties pēc šīs ēdienkartes, diez ko paēdis vēders nu gan nejutīsies. Nāksies palikt pie trim cilvēkiem, kurus var paēdināt par 10 EUR dienā mājas apstākļos, vai arī ēst vakariņās baltmaizi ar mājās gatavotu ievārījumu :).
Par 10 EUR varam iegādāties dažādas dāvanu kartes, piemēram, dāvanu karti grāmatnīcā.

Apciemojot Vārda dienas gaviļnieku, niecīgs, tomēr patīkams pārsteigums. Ziedus - no vecmāmiņas dārza vai paštaisītas papīra puķes no bērniem paredzētā aplikāciju papīra.

Aptuveni 10 EUR vērtībā varam nopirkt arī dāvanu kinomīļiem. Mazliet piemaksājot (ietaupot uz saldumiem šodien :)),ForumCinemas apmeklējums vienai personai SCAPE auditorijā (bet ar šo karti iespējams apmeklēt arī jebkuru citu auditoriju) piektdienās un brīvdienās uz visiem seansiem maksā 10,20 EUR. Bērnu kino biļete (bērnam līdz 12 gadu vecumam uz bērnu un ģimenes filmām ar vecumam atbilstošu ierobežojumu) maksā 2,99 EUR. Tātad droši varat sūtīt savus trīs mazos ķiparus uz kopīgi skatāmu kino mākslas izrādi, bet paši doties nelielā pastaigā pa rudenīgo Vērmanes dārzu.
--> Read more...

 

  © 2009 Deal 24 - Virszemes digitālā televīzija