otrdiena, 2016. gada 12. aprīlis

Grieķijas parāds

Grieķijas parāds ir ļoti liels. Kā tikt galā ar parādu un atdot kredītus? Labs jautājums. Šodien un tagad neaudz par Grieķijas parādu.

Grieķijai ir jāveic dažādi pasākumi, lai atrisinātu parādu problēmu. Vies no primārajiem Grieķijas uzdevumiem, lai atrisinātu parāda vēl lielāku palielināšanos, ir atdzīvināt ekonomiku. To var panākt, veicot reformas un saglabājot iespēju saņemt finansējumu. Taču reformām ir jābūt nopietnām, jo ar kaut kādu knapināšanos un vāju politiķu darbību, no Grieķijas situācijas ārā netiks. Grieķijas svarīgākais uzdevums būtu attīstīt medicīnu, izglītību un rūpniecību. Ja valstī nekas netiek ražots, tad tā ir lemta parādiem, iznīcībai un bankrotam. Katrai valstij ir jāsaražo pietiekoši daudz resursu, lai varētu izdzīvot.

Otra iespēja ir parādu restrukturizācija, kas nozīmē to norakstīšanu. Šis scenārijs, formāli skatoties, nav saistāms ar iespēju saglabāt dalību eiro zonā, tomēr patlaban dalībvalsts statuss nav mainījies, lai gan daļēja parādu restrukturizācija jau ir veikta. Maksātnespējas fakts vēl nenozīmē automātisku eiro zonas pamešanu, turklāt izstāšanās scenārijs aktualizē arī jautājumu par Grieķijas atrašanos ES. Precīzu nosacījumu, kā rīkoties šādos apstākļos, nav, tādēļ iznākums izrietēs no politiskajām likmēm un uzstādījumiem. Tomēr ir skaidrs, ka tiks darīts viss, lai Grieķija saglabātu dalību ES.

Pie jebkura iznākuma, tostarp, ja tiks panākta vienošanās par aizdevuma daļas izmaksu, Grieķijas parādu krīze un ar to saistītā nenoteiktība vilksies ļoti ilgi. Diemžēl Grieķijas situācija ir ļoti nelāga un, lai to uzlabotu ir nepieciešami spēcīgi līderi, kas zina, ko dara, nevis pašreizējie pa straumi peldētāji, kuri vienkārši ir Grieķu valdībā, tikai tāpēc, ka tur, kādam ir jābūt.

Ir nepieciešamas reformas, tās ir vajadzīgas pēc iespējas ātrāk. Pretējā gadījumā Grieķija iegrims vēl dziļākos parādos un būs spiesta izstāties no Eiropas Savienības. Tas savukārt valsti pakļauj citiem riskiem un lielvalstu ietekmei un iespējamo militāro agresiju, kas tiek izrādīta ne vienai vien patstāvīgai valstij ar mērķi iegūt vairāk resursus. Cerams, ka Grieķijai izdosies atkopties, jo ES valstis taču ir investējušas tik daudz savu nodokļu maksātāju līdzekļus Grieķijā.

 

  © 2009 Deal 24 - Virszemes digitālā televīzija